Ministru kabineta
2011.gada 5.oktobra
rīkojums Nr. 504
Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.–2017.gadam
3.2.5.2.Nepietiekamas fiziskās aktivitātes
Fiziskā aktivitāte ir būtisks veselību ietekmējošs faktors jebkurā vecumā. Par fizisku aktivitāti tiek uzskatīts enerģijas patēriņš 1000–1500 kcal nedēļā vai 250–350 kcal dienā, ko panāk ar tik intensīvām ķermeņa kustībām, kas izraisa papildus svīšanu. Ieteicamais sporta un fizisko aktivitāšu skaits ir piecas reizes nedēļā vai intensīvas kustības trīs reizes nedēļā. PVO iesaka pieaugušajiem fiziskajām aktivitātēm katru dienu veltīt vismaz 30 minūtes (1), tomēr tikai 12,2% Latvijas iedzīvotāju ievēro šo ieteikumu. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2010.gada aptaujas dati par Latvijas iedzīvotāju fizisko aktivitāti liecina, ka tā vairumam iedzīvotāju nav pietiekama – 2010. gadā ar fiziskām aktivitātēm vismaz pusstundu dienā divas līdz trīs reizes nedēļā un biežāk nodarbojās 39,9% iedzīvotāju, turklāt sievietes ievērojami mazāk (34,7%) nekā vīrieši (45,3%) (2).
Saskaņā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas (3) datiem gandrīz puse jeb 49% iedzīvotāju ir atbildējuši, ka vispār nenodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm.
Saskaņā ar Eurobarometer aptaujas (4) datiem Latvijā ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm vispār nenodarbojas 44% iedzīvotāju, savukārt vidēji ES - 39%. Tāpat konstatēts, ka vismaz 1-2 reizes nedēļā Latvijā ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm nodarbojas tikai 28% iedzīvotāju, savukārt vidēji ES - 40%.
Arī brīvā laika pavadīšanas veidi galvenokārt ir mazaktīvi – lielākā daļa iedzīvotāju (41,5%) brīvajā laikā lasa un skatās televizoru. 42,1% iedzīvotāju brīvajā laikā brauc ar divriteni vai pastaigājas, bet tikai 16,5% brīvo laiku velta lēnam skrējienam vai kādām citām fiziskām aktivitātēm (5).
Nepietiekamas fiziskās aktivitātes ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas negatīvi ietekmē arī skolas vecuma bērnu veselību. Skolēnu īpatsvars, kuriem vispārējais fiziskās aktivitātes līmenis būtu uzskatāms par pietiekamu (vismaz piecas dienas nedēļā vismaz 60 min. dienā), ir 46,3%. Meiteņu īpatsvars, kurām ir pietiekoša fiziskā aktivitāte, ir vidēji par 14% mazāks nekā zēniem (6). Nereti bērnu fiziskās aktivitātes ierobežo nepietiekamas iespējas izmantot skolas sporta zāli vai sporta laukumu, kā arī nepiemērota apdzīvotās vietas infrastruktūra.
Ar mērķi radīt apstākļus veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai, 2006.gadā tika apstiprināta Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam (7). Valsts budžetā, sākot ar 2009.gadu, programmā nav paredzēti pietiekami finanšu līdzekļi tās īstenošanai, t.sk., lai pietiekamā līmenī nodrošinātu iedzīvotāju iesaistīšanu veselīgu un aktīvu dzīvesveidu veicinošās aktivitātēs. Programmā paredzētie uzdevumi vērsti gan uz bērnu un jauniešu iesaistīšanu sporta aktivitātēs, gan tautas sporta, gan augstu sasniegumu sporta attīstības veicināšanu. Lai vairāk akcentētu tieši tautas sporta veicināšanu, kā arī paredzētu pasākumus ar sportu saistītu traumu mazināšanai, nepieciešams, izvērtējot Sporta politikas pamatnostādnēs 2004.–2012.gadam un Nacionālajā sporta attīstības programmā 2006.–2012.gadam (8) ietvertos mērķus un uzdevumus, izstrādāt Sporta politikas pamatnostādnes 2013.–2020.gadam.
1. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums 2010., Rīga, 2011
2. Latvijas iedzīvotāju sportošanas paradumi, SKDS, 2007.
3. Survey on Sport and Physical Activity, Special Eurobarometer, March 2010
4. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums 2010., Rīga, 2011
5. „Fiziskā aktivitāte un sēdošs dzīvesveids skolas vecuma bērniem Latvijā”. Veselības veicināšanas valsts aģentūra.
6. Apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838
7. Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632
8. Apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru