Nesēdi, sāc kustēties!

Fiziskajai aktivitātei ir būtiska nozīme veselības saglabāšanā un veicināšanā. Mazkustīgs dzīvesveids ir kļuvis par vienu no neinfekcijas slimību izraisošajiem faktoriem un aktuālu problēmu mūsdienu sabiedrībā. “Latvijas iedzīvotāju (15-64 gadi) fiziskā aktivitāte ir nepietiekama. Pēc 2010.gada datiem ar fiziskiem vingrinājumiem vismaz 30 minūtes katru dienu (ieteicamais apjoms) nodarbojas tikai 12,2% (14,1% vīriešu, 10,4% sieviešu); vismaz 2-3 reizes nedēļā nodarbojas tikai 40% (45% vīriešu un 35% sieviešu).” [1]

Arī Latvijas iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas paradumi ir maz saistīti ar aktivitātēm – 41.5% atzinuši, ka brīvo laiku pavada skatoties televīziju vai lasot.[1] Kopumā 42% aptaujāto atzinuši, ka brīvo laiku pavada aktīvi- pastaigājoties vai braucot ar velosipēdu, savukārt 13% vingro. Savukārt SKDS veiktais pētījums “Latvijas iedzīvotāju sportošanas paradumi” atklāj to,  ka 2007.gadā 49% nenodarbojas ne ar fiziskām, ne sportiskām aktivitātēm, taču 2012.gadā veiktais pētījums „Iedzīvotāju sportošanas paradumi” vēsta, ka ar sportiskām aktivitātēm nodarbojas 72 % iedzīvotāju.[2] 78% iedzīvotāju, kuri nodarbojas ar fiziskajām aktivītātēm, kā galveno iemeslu tam min veselības nostiprināšanu un darbaspēju celšanu.[3] Iepriekš minētais pētījums atklāj statistiku, ka ar skriešanu nodarbojas tikai 8% no tiem, kuri nodarbojas ar kādām aktivitātēm.[3]

Iedzīvotāji, kuri norādīja, ka fiziskajām aktivitātēm nenodarbojas atzina, ka to nedara laika trūkuma dēļ (44% aptaujāto), jo to nedara tāpēc, ka neļauj veselības stāvoklis (22% aptaujāto); to, ka ar fiziskajām aktivitātēm nenodarbojas, jo tas ir dārgi, atzina tikai 2% aptaujāto.  Savukārt 22% no aptaujātajiem uzskata, ka viņiem nav nepieciešams nodarboties ar kādu no fiziskajām/sportiskajām aktivitātēm.[3] Tomēr, DataService pētījums parāda to, ka 37% no sportošanas attur tas, ka pietrūkst infrastruktūras vai arī trūkst citu cilvēku, kuri varētu iesaistīties.[2]

“Neskatoties uz pasīvo brīvā laika pavadīšanas veidu, 38,0% vīriešu un 46,6% sieviešu savu fizisko formu vērtē kā vidēju, 6,4% vīriešu 9,4% sieviešu savu fizisko formu vērtējušas kā diezgan sliktu, bet 1,1% vīriešu un 1,4% sieviešu – kā ļoti sliktu.”[4]

      [1] Slimību profilakses un kontroles centrs (2012) Latvijas iedzīvotāju veselība. Analītisks ziņojums. 57.lpp, Skatīts 29.10.2013, pieejams: spkc.gov.lv [2] Tur pat [3] Data Service (2012) Iedzīvotāju sportošanas paradumi. 3.lpp. skatīts 30.10.2013, pieejams: izm.gov.lv [4] SKDS (2007) Latvijas iedzīvotāju sportošanas paradumi, 8-13.lpp skatīts: 29.10.2013, pieejams: izm.gov.lv [5]Tur pat [6] Tur pat [7] Data Service (2012) Iedzīvotāju sportošanas paradumi. 3.lpp. skatīts 30.10.2013, pieejams: izm.gov.lv [8] Behmane, D., Dzērve, V., Grīnberga, D., Rattala, R., Pudule, I., Velika, B., Villeneša A., (2011) Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2010. 22.lpp, skatīts: 29.10.2013, pieejms:spkc.gov.lv